Nozaru ekspertu komentāri par 2026. gada mērķprogrammu konkursu rezultātiem
"Mūža stipendiju programmā iesniegto pieteikumu izvērtēšana un stipendiju piešķiršana
Kultūras mantojuma nozarē mūža stipendijas piešķirta Ārijai Ubarstei, novērtējot praktiskā darba ieguldījumu Latvijas Kultūras mantojuma saglabāšana.
Finansējuma piešķiršana mērķprogrammā „Jaunrades veicināšanas stipendijas"
Kultūras mantojuma nozarē jaunrades veicināšanas stipendiju mērķprogrammas konkursā atbalstīts Agris Zeidlers, lai radītu izzūdošu nemateriālā mantojuma - tradicionālā skārdnieka amata prasmju - apmācību un pārmantojamību jaunajiem meistariem.
Mērķprogrammas “Kultūras mantojuma nozares profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” projektu konkursā piešķirts finansējumu profesionālu nevaldības organizāciju un privāto akreditēto muzeju darbības nodrošināšanai. Mērķprogrammas mērķis ir stiprināt kultūras mantojuma nozares profesionālo nevaldības organizāciju un muzeju darbību, veicinot inovatīvu, starptautiski aktuālu un ilgtspējīgu kultūras attīstību Latvijā, kā arī sekmējot sabiedrības līdzdalību un reģionālās kultūrvides aktivizēšanos.
Profesionālu nevaldības organizāciju atbalsta projektā turpināts atbalsts trīsgadu programmās biedrībām Oleru muiža, Cēsu mantojums, Popes muiža, Baltijas muzeoloģijas veicināšanas biedrība, Creative Museum, Latvijas Arheologu biedrība, Latvijas Restauratoru biedrība, ICOMOS LATVIJA un Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālās komiteja (ICOM LNK). Trīsgadu periodam piešķirts atbalsts nevalstiskām organizācijām Latvijas Muzeju biedrība, Liepājas Restaurācijas biedrība, Latvijas Piļu un muižu asociācija un Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība kopumā nevalstiskajam organizācijām 2026. gadā piešķirts atbalsts EUR 175658 apmērā.
Atbilstoši mērķprogrammas nolikumam būtiska finansējuma daļa novirzīta privātajiem akreditētajiem muzejiem, kuru valdījumā vai īpašumā ir Nacionālā muzeju krājuma priekšmeti. Privātajiem muzejiem kopumā piešķirti 450 000 EUR. Trīsgadu ciklā turpināts atbalstīt Žaņa Lipkes memoriālu. Savukārt atbalsts trīs gadu periodam piešķirts muzejiem Latvieši pasaulē, Ebreji Latvijā, Retro auto muzejs, Ziedoņa muzejs, 1991. gada barikāžu muzejs. Viena gada atbalsts piešķirts Purvīša muzejam.
Finansējuma piešķiršana mērķprogrammā "Nozarei stratēģiski svarīgu pasākumu atbalsta programma"
Mērķprogrammas ietvaros turpināts atbalstīt darbu pie Latvijas mākslas vēstures pētniecību projektā „Latvijas mākslas vēsture Latvijas valsts simtgadei , kurā ietvaros top paredzēts sagatavot Latvijas mākslas vēstures turpmākos sējumus turpinot iesākto finansējuma piešķīrumu un Latvijas Restauratoru biedrības pārstāvniecību 14. Baltijas valstu restauratoru triennālē Tallinā 2026. gadā."
"VKKF 2025. gada mērķprogrammu piešķīrumi atspoguļo centienus līdzsvaroti atbalstīt gan individuālu radošo darbu, gan ilgtermiņa institucionālo kapacitāti. Piešķīrumi šogad aptver piecas mērķprogrammas: mūža stipendijas, jaunrades veicināšanas stipendijas, profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalstu, nozarei stratēģiski svarīgu pasākumu programmu, kā arī kultūras nozares dokumentēšanu.
Mūža stipendijas šogad piešķirtas aktrisei Indrai Briķei un horeogrāfei, dejotājai un pedagoģei Olgai Žitluhinai, godinot viņu izcilo un ilgstošo pienesumu Latvijas skatuves mākslā.
Jaunrades veicināšanas stipendiju konkursā atbalstu saņēmuši trīs mākslinieki – Laila Burāne, Alise Madara Bokaldere un Rūdolfs Gediņš –, pārstāvot dažādas skatuves mākslas formas: dramaturģiju, laikmetīgo deju, cirku un starpžanru pieejas.
Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsta programmā izvērtēti un atbalstīti gan teātra, gan laikmetīgās dejas organizāciju projekti. Piešķīrumu sadalē eksperti ņēma vērā ne tikai māksliniecisko kvalitāti, bet arī kvantitatīvos rādītājus – izrāžu un skatītāju skaitu, reģionālo darbību u.tml. –, lai ierobežoto finansējumu sadalītu pēc iespējas strukturētāk un taisnīgāk. Lielākos piešķīrumus šogad saņēmuši Dirty Deal Teatro (118 000 EUR), Ģertrūdes ielas teātris (110 000 EUR) un teātra trupa KVADRIFRONS (75 000 EUR). Atbalstu saņēmušas arī vairākas citas organizācijas. Komisija apzinās, ka piešķirtais finansējums daudzām organizācijām var nebūt pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību un atalgojumu atbilstoši pieaugošajām izmaksām. Šī situācija raisa bažas, taču esošā budžeta ietvaros diemžēl iespējams atbalstīt tikai daļu no nozares vajadzībām.
Mērķprogrammā “Skatuves mākslu nozarei stratēģiski svarīgu pasākumu atbalsts” lielākais finansējums piešķirts festivālam “Homo Novus” (75 000 EUR), Valmieras vasaras teātra festivālam (65 000 EUR), kā arī “Dejas mājas” darbībai Rīgas cirkā un “Kurtuvē” (60 000 EUR). Finansējums saglabāts arī festivāliem “Re Rīga!” un “Laiks dejot”. Papildus tam atbalstīta arī Baltijas vizuālā teātra skate, ko organizē Latvijas Leļļu teātris. Attiecīgi, šajā programmā atbalstītas divas teātra iniciatīvas, divas laikmetīgās dejas iniciatīvas, viens cirka pasākums un viens vienreizējs, stratēģiski nozīmīgs notikums.
Kultūras nozares dokumentēšanas mērķprogrammā turpināts atbalsts visiem trim nozarei nozīmīgajiem medijiem – Kroders.lv, Teātra Vēstnesis un Dance.lv, nodrošinot profesionālu skatuves mākslas procesa dokumentēšanu, analīzi un kritisko refleksiju.
Neskatoties uz ierobežoto budžetu un sarežģītajiem apstākļiem, komisija strādā ar apziņu, ka katrs atbalstītais projekts stiprina nozares izturību."
Mērķprogramma “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts”
Mērķprogrammas ietvaros tika iesniegti 7 projekti ar kopējo pieprasīto finansējumu 195 102,76 EUR. Atbalstīti visi iesniegtie projekti, piešķirot finansējumu 104 290,00 EUR apmērā.
Atbalsts sniegts nozīmīgākajām dizaina un arhitektūras nozares profesionālajām organizācijām:
Latvijas Arhitektu savienība; Latvijas Keramikas asociācija; Dizaina Eksporta Alianse; Latvijas Ainavu arhitektu asociācija; Rotu mākslas biedrība; Latvijas Dizaina centrs; Latvijas Dizaineru savienība.
Vairāki projekti atbalstīti trīs gadu periodā (2026–2028), apliecinot šo organizāciju stratēģisko nozīmi nozares attīstībā.
Mērķprogramma “Dizaina un arhitektūras nozarei stratēģiski svarīgu pasākumu atbalsta programma”
Šīs mērķprogrammas ietvaros tika iesniegti 7 projekti ar kopējo pieprasīto finansējumu 250 393,80 EUR. Atbalsts piešķirts 6 projektiem, kopumā 109 283,00 EUR apmērā.
Atbalstītie projekti:
Liepājas Dizaina un mākslas skolas simtgades pasākumi; LMA Modes skate; DLDM izstāžu projekts par dizainu un amatniecību Francijā; Rīgas modes nedēļa; LMA Dizaina dienas; “Lielo formu meistars. Andrejs Ķiģelis”.
Atbalstītie projekti stiprina dizaina un arhitektūras nozares institucionālo pamatu, nodrošina profesionālās darbības nepārtrauktību un veicina stratēģiski nozīmīgu pasākumu īstenošanu.
Mūža stipendija:
Helēna Medneir ievērojama Latvijas mākslas un dizaina profesionāle, kuras ieguldījums — no agrīniem, augstu novērtētiem medicīnas un sabiedrisko telpu interjeriem līdz valsts nozīmes dizaina projektiem, kā arī vairāk nekā divdesmit piecus gadus ilgā radošās kopienas stiprināšana un sadarbības iniciatīvu vadīšana biedrībā Sidegunde — ilgstoši un būtiski veidojis Latvijas kultūrvidi.
Jaunrades stipendijas:
Rihards Funts, “Sadzirdēt dizainu”
Rihards Funts plāno dizainēt palīglīdzekli (rīku) dizaina un mākslas apguvei un pieredzēšanai ar skaņas starpniecību neredzīgiem un vājredzīgiem jauniešiem. Viņa iecere ir radīt multisensoru audiotaktilu risinājumu, kas palīdz veicināt radošumu un pašizpausmi, kā arī motivē neredzīgus un vājredzīgus jauniešus iesaistīties radošā darbībā. Lai to panāktu, paredzēts nolasīt skaņas signālus no apstrādājamiem materiāliem, tādējādi radot mijiedarbību starp darba veicēja kustībām un apstrādājamo materiālu audio rezonansi.
Alise Tīna Drupa, “Jaunrades veicināšanas stipendiju mērķprogramma”
Plāno mērķtiecīgi attīstīt pētniecībā balstītu dizaina praksi, kuras centrā ir sabiedrības iesaiste, ekoloģiskā apziņa un daudzsugu diskurss. Radošais darbs tiks balstīts izglītojošās, aktīvās un starpdisciplinārās pieejās, īstenojot sadarbības projektus ar sociālu ietekmi."
"Īsi komentējot katru no četrām mērķprogrammām, kas tika izskatītas gada beigās, jāatzīst, ka vissīvākā konkurence izvērsās par iespēju saņemt Jaunrades stipendiju nākamajam gadam, kur uz divām vietām bija pieteikušies 22 pretendenti, pārstāvot gan vēstures un filozofijas jomas ar nozīmīgiem pētījumiem, gan māksliniecisko jaunradi starpdisciplinārās radošajās izpausmēs. Savācot lielāko balsu skaitu, stipendijas valstī noteiktās vidējās algas apjomā 2026. gadā saņems KRISTĪNE ŽELVE, kas strādās pie tulkotājas, literātes un padomju režīma notiesātās t.s. franču grupas dalībnieces Maijas Silmales privātā arhīva izpētes ar mērķi to sagatavot publicēšanai ar izvērstiem komentāriem. Otra stipendija nonāk pie filozofes AGNESES GAILES-IRBES, kas pieteikusi ieceri uzrakstīt grāmatu “Rietumu klasiskās filozofijas pamati”.
Mūža stipendiju starpdisciplinārajā nozarē piešķirta literatūrzinātniecei un folkloras pētniecei JANĪNAI KURSĪTEI-PAKULEI par pusgadsimtu ilgo auglīgo darbu zinātnē un pedagoģijā.
Kultūras NVO atbalstu darbībai 2026. gadā ieguva gan lielas un sevi pierādījušas organizācijas, kā Latvijas Radošo savienību padome, Ascendum, Latvijas Performances mākslas centrs un Serde, gan jaunpienācēji nozarē, no kuriem jāizceļ biedrības “Mala”, “Part Time”, “Savā vaļā”. Kopumā piešķirti 260 814 eiro 12 biedrību un nevaldības sektora organizāciju darbam.
Savukārt mērķprogrammā “Nozarei stratēģiski svarīgi pasākumi”, kā no šī gada tiek dēvēti lielie kultūras pasākumi, kas apjoma vai nozīmes ziņā sniedzas pāri kārtējā projektu konkursa rāmjiem, jo prasa ilgāku gatavošanos un lielākus finanšu un cilvēku resursus, finansējumu 206 000 eiro apjomā saņēma 8 pasākumi, no kuriem lielākais piešķīrums ir Cēsu Mākslas festivālam (60 000) un Sarunu festivālam “Lampa” (35 000), kas arī tradicionāli notiek Cēsīs."
Savukārt, par stratēģiski svarīgiem nozares pasākumiem tika atzīti gan divi festivāli: Pasaules mūzikas festivāls "Porta" un Valmiermuižas etnomūzikas festivāls (abi jau iepriekš saņēmuši atbalstu 3 gadu periodam), gan Lībiešu svētki Mazirbē, gan projekts "Lokālo tradīciju apzināšana, pārmantošana un popularizēšana Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopās", kura ietvaros 2026. gadā Zvejniekciemā notiks kārtējais kustības "Pulkā eimu, pulkā teku" (PEPT) nacionālais sarīkojums.
Atbalstītas tika arī divas radošās stipendijas: divi pētnieki varēs veselu gadu visu savu uzmanību veltīt radošajam darbam: Ilmārs Pumpurs pētīs Kapelu muzicēšanu Latvijā un Biruta Ozoliņa latgaliešu tradicionālās mūzikas materiālus Latviešu folkloras krātuvē, uzmanību vēršot tieši uz periodu no 19. gs. beigām līdz 1940. gadam."
