Linda Karlina, VKKF direktora vietniece:

“Saistībā ar diskusiju par VKKF atbalstu "Vieglās Valodas aģentūras" projektam par “Mērnieku laiku” adaptācijai vieglajā valodā, ir patiesi žēl, ka sabiedrībā nav izpratnes par jēdzienu "vieglā valoda" un vieglās valodas lietošanas nepieciešamību, lai tekstu padarītu  pieejamu cilvēkiem, kuriem ir dažādas uztveres grūtības. 

Ar VKKF atbalstītā projekta "Iekļaujošā "Mērnieku laiku" restaurācija" (projekta īstenotājs biedrība "Vieglās Valodas aģentūra" aprakstu ir iespējams iepazīties te: https://kkf.kulturaskarte.lv/Vkkf/ProjektaDatiKulturasKartesIs/Atvert/358189bb-8135-4a68-85cf-b1e800bbe449 .

Pieteikumā sniegts skaidrojums gan par šī projekta mērķi, gan īstenošanas plānu un mērķauditoriju.

VKKF Kultūras mantojuma nozares ekspertu ieskatā šis projekts bija vērtīgs, lai nodrošinātu nozīmīga kultūras satura pieejamību arī cilvēkiem ar uztveres grūtībām. 

Kā redzams projekta pieteikumā, tad šī izdevuma pamata auditorija nav nedz “mūsdienu paaudze”, nedz skolnieki, tādēļ nevaram komentēt sabiedrības diskusijā radušos pieņēmumus.

Tāpat vēlamies vērst uzmanību, ka šis nav pirmais vai vienīgais literārais darbs, kas Latvijā adaptēts vieglajā valodā, starp pēdējiem veiktajiem literārajiem tulkojumiem literatūras klasikas un mūsdienu latviešu literatūras jomā - 2021. gadā sagatavotais un izdotais izdevums "Dullais Dauka un citi" un 2023. gadā veiktā Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" adaptācija vieglajā valodā.  

VKKF projektu konkursu nolikumā viens no vērtēšanas kritērijiem ir “projekta paredzamā rezultātu ilgtspēja un pieejamība”, un dažādos VKKF finansētajos projektos tādējādi ir atbalstīta pieejamība, piemēram, subtitru nodrošināšana teātra izrādēm, filmām, pasākumu tulkošanu zīmju valodā, u.c.

Dace Bluķe, bijusī VKKF Padomes priekšsēdētāja nesen dalījusies ar skaidrojumu par vieglās valodas nozīmi un būtību - aicinu arī iepazīties: https://www.facebook.com/dace.bluke/posts/pfbid0b5cxVvQubHrgFtKSPRe8C4kAivGn5tNtMhcVGBDyJEdkVuPKFNmdTPh6WwL3cqwgl”