Nozaru ekspertu komentāri par 2025. gada 2. projektu konkursu rezultātiem
Lelda Ozola, Filmu mākslu ekspertu komisijas priekšsēdētāja
“Filmu mākslas 2. konkursā iesniegti 92 pieteikumi par 952 942 eiro. Konkursā sadalīti 208 412 eiro 40 projektiem. Ekspertu darbs projektu izvērtēšanā bija ļoti sāpīgs, jo, lai iekļautos finansējumā, varējām piešķirt tikai 22% no prasītā finansējuma.
Konkursā atgriezās vairāki filmu projekti, kuru ražošana VKKF atbalstīta jau iepriekš: režisoru Vladimira Ļeščova, Ēvalda Lāča un Edmunda Jansona animācijas īsfilmas, kā arī Elzas Gaujas un Andreja Verhoustinska dokumentālās filmas. Sīvā konkurencē divām dokumentālajām filmām tika piešķirts finansējums pabeigšanai: režisores Marinas Nazarenko un producentes Unas Celmas filmai Zem dzeltenajām debesīm par Ukrainas sīkstuma tēmu un režisora/producenta Viktora Budas filmai Ceļš nekad nebeidzas par leģendāro alpīnistu Teodoru Ķirsi. Vēl divu dokumentālo filmu ražošana tika uzsākta: režisores Lienes Laviņas un producenta Ulda Cekuļa filma Kailais par izcilo fotogrāfu Gunāru Bindi un režisores Renātes Saulītes un producentes Aijas Bērziņas filma Aknas par Latvijas jauno ārstu situāciju.
Konkurss izcēlās ar lielu skaitu radošo stipendiju pieteikumu scenāriju rakstīšanai – 22 projekti. Tika atbalstīti 4 spēlfilmu, 2 animācijas un 2 dokumentālo filmu scenāriju izstrādes projekti. Savukārt no 7 filmu studiju iesniegtajiem spēlfilmu ideju attīstīšanas projektiem bija iespējams atbalstīt 2 – vienas spēlfilmas un viena seriāla attīstīšanu.
No 14 dažādiem ar filmu nozari saistītiem pasākumu projektiem atbalstījām 8 projektus – finansiāli ietilpīgākais atbalsts LKS Latvijas filmu izplatīšanas projektam Kino visiem un visur Latvijā un starptautiskajam īsfilmu festivālam 2 Annas.
Ar lepnumu, bet iespēju robežās, atbalstījām augsti novērtētos filmu profesionāļus, kas iestājušies prestižās ārvalstu augstskolu maģistrantūrās: Vladimirs Ļeščovs un Dāvis Gauja – Aalto universitātē Somijā, Līva Polkmane – Gēteborgas universitātē Zviedrijā un Marta Kalniņa – Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, ASV.
Kā jau redzams no augstāk minētajiem skaitļiem un procentiem, noraidījums nenozīmē, ka iesniegtais projekts automātiski ir nekvalitatīvs. Ekspertu komisija arī turpmāk gaidīs pieteikumus un cerēs uz finansējuma palielinājumu nozarei.”
Atbalstītie projekti: šeit.
Elīna Bušmane, Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja
"VKKF 2025. gada otrās kārtas projektu konkursā dizaina un arhitektūras nozarē tika iesniegti 70 projektu pieteikumi, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā konkursā. No tiem atbalstu saņēma 54 projekti, tātad vairāk nekā puse. Kopējais pieprasītais finansējums bija 432 209,83 eiro, bet pieejamais budžets ļāva atbalstīt aptuveni trešo daļu šīs summas – 138 351,00 eiro. Iesniegto projektu kopējais kvalitātes līmenis bija labs.
Teju puse no visiem pieteikumiem bija veltīti radošajām stipendijām un stipendijām radošajiem braucieniem – kopumā 34 pieteikumi no pētniekiem, keramiķiem, rotu māksliniekiem un modes dizaineriem. No tiem atbalstu saņēma 27 pieteikumi, pārsvarā uz vienu līdz trīs mēnešu periodiem. Starp šiem projektiem jāizceļ arī dizaineri, kuru darbi būs saistīti ar Latvijas pārstāvību Eiropas Savienības paviljona izstādē EXPO Osaka 2025.
Nozīmīgu vietu konkursā ieņēma projekti, kuru mērķis ir Latvijas modernisma arhitektūras un dizaina mantojuma aktualizēšana kā izstāde “Georgs Barkāns. Patvērums vienradzim” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un izstāde “Modernisma perspektīva. Laimonis Stīpnieks”, kuru rīkos Latvijas Arhitektūras muzejs.
Tematiskā ziņā nozīmīgas ir arī citas izstādes, piemēram, Latvijas Keramikas asociācijas projekts “Uzdrīksties, atļaujies vairāk!” Siguldā, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības kūrētā izstāde “Lidijas telpa”, kas iekļaujas plašākā pasākumu ciklā, veltītā Latvijas disidentei un brīvības cīnītājai Lidijai Doroņinai-Lasmanei viņas simtgades gadā.
Konkursā atbalstītas vairākas vasaras skolas un pilsētvides festivāli, kuru mērķis ir veicināt jauno arhitektu radošo izaugsmi profesionālu mentoru vadībā un attīstīt risinājumus reģionālos kontekstos, kā piemēram RTU Starptautiskā vasaras skola “Former Lives”, Eiropas Arhitektūras studentu asamblejas (EASA) koordinācijas darbseminārs “INCM Resonate”, kā arī reģionāls pilsētvides eksperiments “Taktiskais urbānisms Aizputē – spēlēšanās ar idejām” un arhitektūras un pilsētvides festivāls “Saabri” Dagdā.
Vēl viena būtiska projektu grupa vērsta uz arhitektūras profesionālās kvalitātes stiprināšanu un nozares redzamību. Arī šogad atbalstu guvuši biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” pieteiktie projekti - Baltijas arhitektūras skolu absolventu studiju noslēguma darbu konkurss “BAUA Awards 2025” un Latvijas mūsdienu arhitektūras filmu kolekcijas papildināšana, izstāde un izdevums “Ainavu arhitektūra Latvijā”.
Atbalstīti vairāki projekti ar fokusu uz izpratnes par dizainu veicināšanu un jaunradi, kuru primārā mērķauditorija ir bērni, jaunieši un pedagogi. Tādi ir Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas biedrības “Kurzemes radošās industrijas attīstības centrs” plānotā iniciatīva “Meistars + Māceklis = Amats + Dizains”, kā arī pasākumu kopums “Pasaule bez robežām. Radikālas idejas un dizaina inovācijas” Madonā. Šiem projektiem būs būtiska loma dizaina izpratnes attīstībā Latvijas reģionos. Atbalstu guvusi DMDM izglītojošā programma “Vārds dizainam” (12. sezona), SEGD Rīgas nodaļas izglītības iniciatīvas un uz starptautisku auditoriju orientēts priekšlasījumu cikls “Dizains & Labbūtība”.
Atbalstītas arī vairākas nevalstisko organizāciju iniciatīvas, kas veicina redzamību un ekosistēmu spēlētāju sadarbību. Starp tām ir galerijas “Daļa laika” 2025. gada dizaina un arhitektūras izstāžu programma, kā arī keramikas dizaina un mākslas starptautisks simpozijs “KUR”.
Latvijas dizaina starptautiskās redzamības un atpazīstamības veicināšanai atbalstīti vairāki projekti. Viens no tiem – “ĒTER NAIL SALON” izstāde-performance Cīrihes dizaina nedēļas ietvaros, otrs – Dizaina Eksporta Alianses vizuālā stāstījuma projekts “Latvijas dizaina kods fotostāstos”.
Atbalstīti arī nozīmīgi pētnieciskie izdevumi, grāmata “Astra Zariņa – dabas spēks” - turpinājums iepriekš VKKF atbalstītajai un īstenotajai izstādei LNB, kā arī publikācija “Ilgtspējas ceļi. Virzienā uz elastīgu un kopradītu mājokļu arhitektūru.”
Atbalstītie projekti: šeit.
Klāvs Mellis, Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs
“VKKF Skatuves mākslu nozares otrajā konkursā atbalstu saņēma 44 no 87 iesniegtajiem projektiem. Piešķirtais finansējums - 239 217 eiro - veido aptuveni 22% no kopējās pieprasītās summas. Ievērojamā starpība starp atbalstīto projektu skaitu un piešķirtā finansējuma apjomu skaidrojama ar to, ka vienā no atbalstu neguvušajiem projektiem tika pieprasīta īpaši liela summa, kas sastādīja 87% no šī gada Skatuves mākslu nozares regulāro projektu konkursu kopējā budžeta.
Izvērtējot pieteikumus, ekspertu komisija kā galveno prioritāti izvirzīja mākslinieciskās jaunrades atbalstu, cenšoties sabalansēti līdzfinansēt projektus dažādos skatuves mākslas žanros un izstrādes posmos. Finansējums piešķirts gan jaunu ideju attīstīšanai, gan iepriekš uzsāktu ieceru pabeigšanai. Iespēju robežās atbalstīta arī pētniecība, izdevējdarbība, viesizrādes Latvijā un ārvalstīs, kā arī tālākizglītība. Desmit projekti saņēmuši finansējumu pilnā pieprasītajā apjomā.
Līdztekus radošajām stipendijām teātra, dejas, pētniecības un performances projektu attīstīšanai, konkursā atbalstīti arī vairāki pilna apjoma iestudējumi. Lai gan formāli finansējumu saņēmuši deviņi teātra un seši dejas projekti, faktiskā žanru proporcija ir līdzsvarotāka -, piemēram, viens no atbalstītajiem dejas pieteikumiem ietver piecu dejas īsizrāžu izveidi, kamēr vairāki atbalstītie teātra iestudējumi atrodas uz teātra un dejas mākslas robežas. Šāda žanriskā attiecība faktiski atspoguļo arī konkursā iesniegto pieteikumu proporciju.
Lielākais finansējums 18 tūkstošu eiro apmērā piešķirts Dirty Deal Teatro izrādei “Plēsoņas”, kas pētīs eskeipisma formas, kurās mūsdienu jaunieši meklē mierinājumu un patvērumu no apjukušās pasaules. Otru apjomīgāko piešķīrumu - 15 tūkstošus eiro - saņēmusi teātra trupas KVADRIFRONS izrāde “Sēri krāca ūdens viļņi”, kas reflektēs par vardarbības mehānismiem – uzvaras un sakāves ilūziju un fiziskas izrēķināšanās absurdu dažādās tās formās: karā, ringā, ģimenē un valodā. Savukārt trešais lielākais finansējums piešķirts horeogrāfa Artūra Nīgaļa laikmetīgās dejas izrādes “Made by a person" izstrādei. Šis darbs vēstīs par cilvēka un mākslīgā intelekta savstarpējo mijiedarbību un to, vai cilvēka klātesamība mākslas darba tapšanā ir pilnībā aizstājama.
Atbalstīto projektu vidū izceļama arī festivāla Homo Novus ietvaros plānotā laikmetīgā teātra scenogrāfijas izstāde. Ekspozīcija iecerēta kā konceptuāli vērienīga instalācija, kas tiks izvietota dažādās Rīgas apkaimēs. Šī iecere ne tikai iezīmē scenogrāfijas kā patstāvīgas mākslas disciplīnas redzamību, bet arī paplašina laikmetīgā teātra dialogu ar pilsētvidi un sabiedrību. Svinot faktu, ka 1995. gadā dibinātais festivāls šogad notiks divdesmito reizi un tam apritēs 30 gadu, turpinām līdzfinansēt arī festivāla bilingvālo jubilejas izdevumu ar Gundegas Laiviņas veidoto koncepciju - "Homo Novus grāmata".
Veicinot mākslinieku profesionālo izaugsmi, konkursa ietvaros piešķirtas arī vairākas mācību stipendijas un atbalstīti radošie braucieni. Līdzfinansējumu ieguvusi Latvijas dramaturgu dalība un profesionāla tīklošanās Gēteborgas grāmatu tirgū un festivālā Sirenos Viļņā.
Tāpat atbalstītas arī dažādas tālākizglītības aktivitātes - meistarklases leļļu teātra, laikmetīgās dejas, laikmetīgā teātra un bērnu un jauniešu teātra profesionāļiem -, savukārt festivāla Patriarha rudens ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem būs iespēja strādāt ar Latvijas un ārvalstu pasniedzējiem, dažādu skatuves mākslas disciplīnu pārstāvjiem.
Konkursā atbalstīta arī Latvijas profesionāļu veidotu darbu starptautiska izrādīšana Slovēnijā, Meksikā, Amsterdamā un Tartu, kā arī, sekojot nozares prioritātēm, līdzfinansētas viesizrādes un notikumi Latvijas reģionos, piemēram, Skolas somas programmas skate Rēzeknē, Alūksnē un Liepājā, festivāla “Laiks dejot” norises Stāmerienā, kā arī Latvijas Nacionālā teātra, Liepājas teātra, Latvijas Leļļu teātra, Dirty Deal Teatro un biedrības “Tuvumi” viesizrādes Upītē. Tikmēr Rīgā, Ģertrūdes ielas teātrī, skatītājiem būs iespēja iepazīties ar Janas Jacukas maģistra darba izrādi “HA”, kas tapusi, absolvējot Amsterdamas Universitātes maģistrantūras programmu DAS Arts.“
Atbalstītie projekti: šeit.
Ieva Struka, Starpdisciplināru projektu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja
“Starpnozaru padome arī 2. projektu konkursā pretendentus uz finansējumu spēja nodrošināt tikai 20% apjomā no pieprasītās summas, tāpēc īpaši izceļami šķiet četri projekti, kas guva lielāko atbalstu:
Kā redzams no četru izcelto projektu īsā raksturojuma, padome domājusi par to, kā atbalstīt gan fundamentālas un paliekošas vērtības, gan spilgtus mākslas notikumus.
Tradicionāli Starpnozaru padome atbalstījusi arī vairāku vēstures un filozofijas grāmatu - oriģināltekstu un tulkojumu - izdošanu.”
Atbalstītie projekti: šeit.
Ronalds Lūsis, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs
"Kultūras mantojuma 2025. gada 2. konkursā tika iesniegti 176 projektu pieteikumi par kopējo summu 1 104 448 eiro. No tiem atbalstīti 76 projekti, kopumā piešķirot finansējumu 247 775 eiro apmērā, kas veido aptuveni 22% no pieprasītās summas. Atbalstīto projektu skaits sasniedz 46% no visiem iesniegtajiem, savukārt pieprasījums pēc finansējuma vairāk nekā četras reizes pārsniedza pieejamo līdzekļu apjomu. Vislielākais pieteikumu skaits saņemts restaurācijas projektos, kam seko arhitektoniski mākslinieciskās izpētes, kā arī konferenču un citu kultūras pasākumu projekti.
Aptuveni piektā daļa no kopējā finansējuma piešķirta kultūras mantojuma restaurācijas projektiem – gan nekustamā mantojuma objektu restaurācijai, gan to saglabātības uzlabošanai. Prioritāte dota projektiem, kuros paredzēta autentiskās vēsturiskās substances saglabāšana. Nozīmīgs atbalsts sniegts arī kultūrvēsturiski vērtīgu muzeju priekšmetu atjaunošanai. Lielākais finansējums piešķirts Pasienas kapu kapličas koka konstrukciju un Palsmanes baznīcas durvju restaurācijai, Bauskas Sv. Gara baznīcas un Augstkalnes-Mežmuižas kanceļu restaurācijai, Skultes luterāņu baznīcas dienvidu portāla un Rīgas Mārtiņa baznīcas logu restaurācijas turpināšanai. Starp restaurācijas projektiem atbalstīta arī kultūrvēsturiski nozīmīgu muzeja un muzejisku priekšmetu restaurācija – muzeja “Ebreji Latvijā” krājuma dokumentu restaurācija, Jaņa Rozentāla viesistabas galdiņa restaurācija, kā arī 19. gadsimta beigu brā restaurācija.
Apmēram 19% no finansējuma novirzīti izdevējdarbības atbalstam, tostarp grāmatu, katalogu un rakstu krājumu izdošanai, kas veltīti Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma pētniecībai un dokumentēšanai. Atbalstīts mākslas izdevums Arturs Baumanis. "AUT CAESAR, AUT NIHIL", izdevums Vitrāžas vēsture Latvijā, Ivara Leimaņa grāmatas Rēveles pilsētas monētmeistars Pauls Guldens tulkojums no igauņu valodas latviešu valodā, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Arhīvistu biedrības rakstu krājumu izdošanas turpināšana un muzeju izstāžu katalogu izdošana.
Tāpat nozīmīgs finansējuma apjoms – aptuveni 18% – piešķirts projektiem, kas vērsti uz kultūras mantojuma izpēti un restaurācijas dokumentācijas sagatavošanu. Šajos projektos ietilpst gan arheoloģiskie izrakumi, gan arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un tehniskās apsekošanas darbi, kā arī restaurācijas projektu izstrāde dažādiem vēsturiskiem objektiem. Atbalsts piešķirts arī pētniecības iniciatīvām, kas saistītas ar vēsturisko būvmateriālu izpēti, kultūrvēsturiskās ainavas un infrastruktūras izzināšanu, kā arī izcilu personību ieguldījuma dokumentēšanu Latvijas kultūras vēsturē. Finansējums piešķirts arheoloģiskās izpētes darbiem Lagzdīnes pilskalnā, Rendas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Daugavpils cietokšņa ēkas izpētei, Ozolmuižas pils arhitektoniski mākslinieciskās izpētes turpināšanai, kā arī Rēzeknes Kr. Barona ielas 12 dzīvojamās koka mājas tehniskajai apsekošanai un arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai. Atbalstīta arī Latvijas arheoloģisko kultūraugu stabilo izotopu kartēšana un Salaspils memoriāla skulptūras "Nesalauztais" ekspertīze.
Papildu 18% no finansējuma novirzīti kultūras mantojuma komunikācijas un popularizēšanas projektiem, tostarp konferencēm, semināriem un starptautiskiem pasākumiem, kas vērsti uz aktuālu kultūras mantojuma jautājumu apspriešanu, piemēram, par disonējošo mantojumu, dekolonizācijas procesu un kultūras vērtību saglabāšanu krīžu laikā. Atbalstītas ICOMOS Latvija, Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja, Latvijas Muzeju biedrības, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas un Imanta Ziedoņa muzeja fonda plānotās aktivitātes.
Aptuveni 15% no piešķirtā finansējuma atvēlēti izstāžu organizēšanai, īpaši izceļot projektus, kas veicina sabiedrības izpratni par reģionālo kultūras vēsturi un tās vizuālo dokumentāciju. Lielākais finansējums piešķirts Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja struktūrvienības – Latvijas Fotogrāfijas muzeja – ceļojošajai izstādei Viss, kas notika Strenčos un Cēsu muzeja izstādei Pilsēta aiz loga. Atbalstīta arī Jūrmalas vēstures un mākslas biedrības izstāde Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu.
Finansējums piešķirts arī fizisku personu radošajiem braucieniem un mācību stipendijām, kas ļauj Latvijas kultūras mantojuma jomas pārstāvjiem piedalīties starptautiskās konferencēs, semināros un profesionālās apmācībās, tādējādi stiprinot zināšanas un veicinot starptautisko sadarbību.
Ierobežotā budžeta dēļ nācās atteikt atbalstu arī vairākiem kvalitatīvi sagatavotiem projektiem, savukārt daļa iesniegumu tika noraidīti, jo neatbilda konkursa formālajiem kritērijiem – trūka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, saskaņojumu ar objekta īpašniekiem vai citu prasīto dokumentu."
Atbalstītie projekti: šeit.
Andra Konste, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja
“2025. gada 2. konkursā Literatūras nozarē kopumā bija pieteikti 152 projekti, daļēju vai pilnu finansējumu piešķīrām 75 projektiem. Kopā tika sadalīti 226469 eiro (37% no pieprasītajiem līdzekļiem). Visvairāk atbalstītas radošās stipendijas un izdevējdarbība – 62%.
Drīzumā lasītāji sagaidīs vairākus spilgtus dzeju krājumus amplitūdā no Kirila Ēča līdz Jānim Rokpelnim, šoreiz priecēja arī lielāka apjoma prozas darbi, tiks sarakstīti un/vai izdoti A. Kalnozola, J. Egles, V. Kasima, I. Jansones romāni, tāpat arī jau tradicionāli labas bērnu grāmatas un izcili tulkojumi, starp kuriem ir A. Baltgalves ķīniešu Pārmaiņu grāmata Jidziņ, I. Lešinskas atdzejotais Š. Hīnijs, Bingenes Hildegardes (1152), viduslaiku mistiķes, dzejnieces, dziednieces liturģiskās lugas tulkojums, u.c.
Vērojams zinātnisko darbu pieteikumu pieaugums, par atbalstāmiem atzinām A. Auziņas monogrāfiju “Trīs dzejnieces”, J. Kursītes pētījumu “Vīns un etiķis”, kolektīvo monogrāfiju par R. Ezeru.
Kā parasti, uzskatījām par vajadzīgu atbalstīt rakstnieku tikšanās ar lasītājiem, tomēr rūpīgi sekojām, lai aicināti tiktu patiešām augstvērtīgu darbu autori.
Arī skatītāju iecienītajai Literatūrei tika piešķirti 20 000 eiro.”
Atbalstītie projekti: šeit.
Kristaps Epners, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs
"2025. gada 2. projektu konkursā VIZUĀLĀS MĀKSLAS nozarē saņemti 190 pieteikumi, kuru kopsumma nedaudz pārsniedza 1 miljonu un 231 tūkstošus eiro.
No 190 pieteikumiem atbalstu guva 81 projekts, sadalot 384 800 eiro.
Piešķirtas 30 radošā darba stipendijas. 27 stipendijas – trīs mēnešu darbam, trīs – sešiem mēnešiem (Laimdota Malle, Maija Kurševa, Santa Hirša).
Piešķirtas 2 mācību stipendijas maģistra studijām Eiropā, atbalstīti 10 radošie braucieni.
Nozīmīgākie organizāciju pieteikumi.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs guvis atbalstu 2 projektiem – Anastasijas Sosunovas personālizstādei "Spit Bite" un mākslinieces Karlīnas Mežeckas dalībai ISCP rezidencē Ņujorkā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs guvis atbalstu 4 projektiem (nozīmīgākais atbalsts izstādei “Neiespējamās tagadnes rēgi”, kā arī Astrīdas Neimanis darba “Ūdens ķermeņi” (Bodies of Water, 2017) tulkojums latviešu valodā).
Liepājas mākslinieku un pētnieku apvienība ASTE guva atbalstu 2 projektiem – Mediju mākslas un tehnoloģiju festivālam UPDATE, kā arī divām izstādēm un meistarklasēm. Savukārt, jauno mediju kultūras centrs RIXC guva atbalstu 2 pieteikumiem – sadarbības projektam starp RIXC, Gētes Institūtu Rīgā un Francijas institūtu Latvijā “Dabas rezonanse”, kā arī mediju mākslas izstāžu programmai RIXC galerijā;
Biedrība ISSP guva atbalstu 2 projektiem – ISSP galerijas izstāžu programmai un galerijas dalībai mesēs Amsterdamā un Rīgā. Dalībai mesēs ārpus Latvijas atbalstu guvusi arī galerija Māksla XO (POSITIONS Berlīnē un ARTISSIMA Turīnā).
Rīgas Fotogrāfijas biennāle guva atbalstu 2026. gada programmas sagatavošanai. Mākslinieku kolektīvs Baltic Analog Lab guva atbalstu BAL izglītības programmai 2025. gadā.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejs saņēmis atbalstu izstādei "Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes" 2026. gada sākumā, savukārt izdevniecība Neputns – mākslas grāmatas "Boriss Bērziņš. Pēcvārds. Sarunas un zīmējumi" izdošanai.
Atbalstītas izstādes Cēsīs, Madonā un Drustos – grupas izstāde "Kailā dzīvība" Cēsu mākslas festivāla ietvaros, trīs izstādes MABOCA galerijā Visuma centrs 2 Madonā un izstāžu programmai "Savvaļas" teritorijā.
Atbalstu savām izstāžu programām guvušas galerijas un izstāžu telpas – Alma, ASNI, 427, DOM, Daļa laika, TUR mākslas telpa un mākslas stacija Dubulti."
Atbalstītie projekti: šeit.
Gita Lancere, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"Tradicionālās kultūras mantojuma nozarē 2025. gada 2. konkursā tika iesniegti un izskatīti 66 projekti, tostarp 10 fizisku personu iesniegumi, par kopējo summu 250 593 eiro, bet atbalstīti tika 35 projekti par kopējo summu 79 611 eiro, jeb gandrīz 31% no prasītā.
Ekspertu komisija kā vienmēr meklēja iespējas, lai atbalstītu iesniegtos projektus kaut daļēji, jo daudzi no tiem ir svarīgi nozares pastāvēšanai un attīstībai.
Finansiālajā ziņā lielākas piešķīrums tika biedrības “Skaņumāja” iecerētajam “Eiropas folkloras dienas koncertam "Upes pērles", kas septembrī notiks Ulbrokas koncertzālē “Ulbrokas pērle” (7000 eiro)
Atbalstīti tika vairāki radošie braucieni: LU LFMI pētnieku Ievas Vīveres un Aigara Lielbārža dalība 17. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības kongresā Skotijā, Sabīnes Vandānes, Elīnas Elleres un biedrības “Lauska” dalība pasaules mūzikas forumā WOMEX Somijā un grupas “Saucējas” dalība Rūdolštates Tautas mūzikas festivālā Vācijā.
Nozares prioritāte ir izglītības veicināšana dažādās tradicionālās kultūras jomās un dažādos līmeņos, tādēļ kā vienmēr atbalstīti vairāki izglītības projekti dažādos Latvijas novados:
Arī šoreiz vairāki projekti bija saistīti ar nozarei būtisku grāmatu un skaņu ierakstu sagatavošanu un izdošanu:
- Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs gatavos divus katalogus: uzsāks darbu pie manuskripta “Velēja māte, velēja meita: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja veļas rīku katalogs” sagatavošanas (4300 eiro) un sagatavos drukai katalogu “Podniecības attīstība Vidzemē. Lejasciema podnieks Gustavs Ozoliņš (19.gs.beigas - 20.gs.sākums) (2500 eiro)
- “Apgāds Zinātne izdos Indras Čeksteres grāmatu "Maize latviešu dzīvē un tradīcijās"" (5500 eiro);
- Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts izdos žurnāla “Letonika” tematisko numuru (5000 eiro);
- Kultūras menedžmenta centrs "Lauska" turpinās darbu pie skaņu ierakstu albuma “Sviests 11” (2000 eiro)
Ar VKKF atvalstu šogad notiks arī vairāki tradicionālie pasākumi:
- Somugru dienas Rīgā (Rīgas Latviešu biedrība, 3000 eiro);
- 24. Tautas muzikantu svētki Barkavā (Tautas muzikantu biedrība, 2000 eiro);
- Danču pasākumi “Folkkardio” Tallinas ielas kvartālā (SIA “Tallinas kvartāls”, 2000 eiro);
- “Radošais nemiers” (Latviešu Tautas mākslas savienīva, 3000 eiro)
- “Ermoņiku skaņas Medņevā” (biedrība “Visi kopā”, 1500 eiro)
Lietišķās mākslas studija “Dzilna” gatavos savu izstādi “Ceļā”, kas nākamā gada sākumā būs skatāma Brīvdabas muzejā (3000 eiro) un biedrība “Līvo kultūr sidām” turpinās portālā “Livones” atspoguļot lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu (3600 eiro)."
Atbalstītie projekti: šeit.
Ilze Medne: Mūzikas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja
“Mūzikas nozarē 2025. gada 2. projektu konkursā tika iesniegti 203 projekti par kopējo summu 1 224 426 eiro, kas četras reizes pārsniedz šajā regulārajā konkursā pieejamo budžetu. Ar pilnu pieprasīto finansējumu atbalstīti 17 projekti, ar daļēju - 84 par kopējo summu 320 000 eiro jeb vidēji vien 26 % no prasītā. Par neatbilstošiem administratīvajiem kritērijiem atzīti vairāk kā 40 pieteikumi, kuros joprojām visbiežāk iztrūkst saskaņojumu ar norises dalībniekiem vai viņu CV, koncertu programmas vai tulkojumu dokumentiem, kas iesniegti svešvalodās. Projekti, kuru norise iecerēta 2026. gadā, saņēma atteikumu kā mazāk aktuāli, aicinot tos atkārtoti iesniegt 3. regulārajā konkursā.
Saskaņā ar nozares prioritāti – profesionālās mūzikas koncertdarbības pieejamības nodrošināšana Latvijā –, konkursā atbalstīti: 10 festivāli, 45 dažādu koncertprogrammu organizēšana un norise, 25 profesionālās izglītības un tālākizglītības veicināšanas projekti (radošie braucieni, meistarklases, konkursi un mācību stipendijas), kā arī desmit jauni skaņu ieraksti.
Ar VKKF atbalstu taps čellistei Ellionorai Testeļecai un komponistam Pēterim Vaskam veltītas grāmatas, pirmais latviešu džeza mūzikas tēmu krājums, turpināsies darbs pie “Latviešu simfoniskās mūzikas kataloga” jaunā izdevuma, tiks ierakstīti un klajā nāks dažādu žanru skaņu ieraksti: Riharda Dubras vokālie un Andra Dzenīša simfoniskie opusi, Latvītes Cirses kokļu mūzika un Reiņa Jaunā skaņdarbi ģitārai, džeza saksofonista Artūra Sebra, grupu “Ezeri” un Latvian Voices CD. Laikmetīgās latviešu klaviermūzikas albumu ieskaņos pianists Reinis Zariņš.”
Atbalstītie projekti: šeit.
